Mark 14 in Siriano

1 Penʉ pascua bosenʉ, judío masaka pã́ wemasãrĩ morẽña marĩrĩ baari bosenʉ dʉyaripoe paía oparã, Moisés gojadeare buerimasã nerẽñurã. Jesúre ãrĩgatori merã ĩgʉ̃sã ĩgʉ̃rẽ ñeã, wẽjẽburire ãmuñurã.

2 Irire ãmurã́, ãsũ ãrĩñurã: —I bosenʉ ããrĩmakʉ̃ ĩgʉ̃rẽ ñeãbirikõãrã! Masaka marĩ merã guarã, marĩrẽ gainí turibokuma, ãrĩñurã.

3 Jesús Betania wãĩkʉri makãgue, Simón kãmi boadiya wiigue ããrĩyupʉ. Ĩgʉ̃ iri wiigue ããrĩrã́ merã baa doaníripoe sugo nomeõ suru sʉ̃rõdiru opago Jesús pʉro ejanʉgãyupo. Igo opadiru “alabastro” wãĩkʉri ʉ̃tãye merã iridiru, sʉ̃rõrĩ “nardo” wãĩkʉri wajapari opadiru ããrĩyuro. Irirure tũpã, Jesúya dipurure piupeoyupo.

4 Gajerã iri wiigue ããrĩrã́ igo irasirimakʉ̃ ĩãrã, gua, ãsũ ãrĩ gãme wereníñurã: —¿Nasirigo iri sʉ̃rõrĩrẽ irasiriwasiribéokõãrĩ?

5 Igo irire duamakʉ̃, trescientos niyeru tiri su bojori moã wajataropã wiriboakuyo. Iri waja merã boporãrẽ iritamuboakumo, ãrĩñurã. Igo irasiririre suyubiriñurã.

6 Jesús gapʉ ĩgʉ̃sãrẽ ãrĩyupʉ: —Igore garibobirikõãka! ¿Nasirirã igore garibori? Igo yʉre õãrĩrẽ yámo.

7 Boporã mʉsã watopeguere ããrĩníkõãrãkuma. Irasirirã ĩgʉ̃sãrẽ iritamudʉarã iritamumasĩa. Yʉ tamerãrẽ mʉsã merã ããrĩnímakʉ̃ ĩãbirikoa.

8 Igo õãrõ iridʉaro bokatĩũrõ yʉre õãrõ iriamo. Yaa dupʉre masãgobegue ĩgʉ̃sã píburi dupuyuro ãmuyugo, yʉre sʉ̃rõrĩ piupeosiamo.

9 Diayeta mʉsãrẽ werea. Marĩpʉ masakare tauri kerere wererã ããrĩperero i ʉ̃mʉgue waagorenarã, igo yʉre irideadere gajerãrẽ wererãkuma, igore gũñaburo, ãrĩrã, ãrĩyupʉ Jesús.

10 Pʉrʉ Judas Iscariote wãĩkʉgʉ sugʉ Jesús buerã pe mojõma pere su gubu peru pẽrẽbejarã watopemʉ paía oparã pʉrogue waa, ĩgʉ̃ Jesúre ĩgʉ̃sãguere ĩgʉ̃rẽ ĩmuburire wereníyupʉ.

11 Ĩgʉ̃ irasũ ãrĩmakʉ̃ pérã, ʉsʉyari merã: “Ĩgʉ̃rẽ mʉ gʉare ĩmumakʉ̃, niyeru mʉrẽ wajarirãkoa”, ãrĩñurã. Irasirigʉ Judas: “¿Naásũ ããrĩmakʉ̃ ĩgʉ̃sãrẽ yʉ Jesúre wiamakʉ̃ õãkuri?” ãrĩ gũñayupʉ.

12 Pʉrʉ judío masaka pã́ wemasãrĩ morẽña marĩrĩ baari bosenʉ pʉroririnʉ ããrĩmakʉ̃, Marĩpʉ ĩũrõ oveja majĩrãrẽ wẽjẽ baañurã. Irinʉta Jesús buerã ĩgʉ̃rẽ ãsũ ãrĩ sẽrẽñañurã: —¿Noógue mʉ pascua bosenʉ baaburire ãmumakʉ̃ gããmekuri? ãrĩñurã.

13 Ĩgʉ̃sã irasũ ãrĩmakʉ̃ pé, Jesús ĩgʉ̃ buerã pẽrãrẽ ãsũ ãrĩ iriuyupʉ: —Jerusalẽ́gue waaka! Irogue sugʉ dekosoro kõãwãgãgʉ̃ mʉsãrẽ bokatĩrĩgʉkumi. Ĩgʉ̃rẽ tʉyaka!

14 Ĩgʉ̃, wiigue ñajãmakʉ̃, iri wii opʉre: “Gʉare buegʉ, ãsũ ãrĩ sẽrẽñadoreami: ‘¿Dií taribugue yʉ buerã merã i pascua bosenʉrẽ baagʉkuri?’ ãrãmi”, ãrĩka!

15 Mʉsã irasũ ãrĩmakʉ̃ pé, wári taribu ʉ̃marõgue ãmuadea taribuguere ĩmugʉkumi. Irogue marĩ baaburire ãmuka! ãrĩyupʉ Jesús.

16 Irasirirã iri makãgue waa, irogue eja, Jesús wereaderosũta bokaja, pascua bosenʉ baaburire ãmuñurã.

17 Pʉrʉ naĩmejãripoe Jesús ĩgʉ̃ buerã pe mojõma pere su gubu peru pẽrẽbejarã merã iri taribugue baagʉ ejayupʉ.

18 Ĩgʉ̃sã baa doaníripoe Jesús ĩgʉ̃sãrẽ ãrĩyupʉ: —Diayeta mʉsãrẽ werea. Sugʉ mʉsã watopemʉ yʉ merã baa doanígʉ̃ta yʉre wẽjẽdʉarãguere yʉre ĩmugʉkumi, ãrĩyupʉ.

19 Ĩgʉ̃ irasũ ãrĩmakʉ̃ pérã, bʉro bʉjawereri merã sugʉno dita ĩgʉ̃rẽ sẽrẽñayoñurã: —¿Yʉ ããrĩ́rĩ mʉrẽ ĩmubu? ãrĩñurã. Gajerãde irasũ dita ããrĩñurã.

20 Jesús ĩgʉ̃sãrẽ yʉjʉyupʉ: —Sugʉ mʉsã pe mojõma pere su gubu peru pẽrẽbejarã watopemʉ yʉ merã baagʉta ããrĩ́mi.

21 Marĩpʉya werenírĩ gojadea pũgue gojaderosũta yʉre ããrĩpererã tĩ́gʉ̃rẽ waaró yáa. Yʉre ĩmubu gapʉre ñetariro waarokoa. Ĩgʉ̃ deyoabirimakʉ̃ õãboyo, ãrĩyupʉ.

22 Jesús, ĩgʉ̃sã baaripoe pã́rẽ ãĩ, Marĩpʉre: “Mʉrẽ ʉsʉyari sĩa”, ãrĩ, pea, ĩgʉ̃sãrẽ ãsũ ãrĩ guereyupʉ: —Ire baaka! Yaa dupʉ ããrã, ãrĩyupʉ.

23 Pʉrʉ iiríripare ãĩ, Marĩpʉre: “Mʉrẽ ʉsʉyari sĩa”, ãrĩ, ĩgʉ̃sãrẽ iripare sĩyupʉ. Irasirirã ããrĩpererã iiríñurã.

24 Ĩgʉ̃sãrẽ ãsũ ãrĩyupʉ: —I yaa dí ããrã. Yʉ masakare boabosagʉ yaa dí béori merã wárãrẽ Yʉpʉ: “Ĩgʉ̃sãrẽ õãrõ irigʉra”, ãrĩdeare iriyuwarikʉgʉkoa.

25 Diayeta mʉsãrẽ werea. Igui dekore marĩ dapora iirírosũ yʉ dupaturi neõ iirínemobirikoa. Pʉrʉ Yʉpʉ ĩgʉ̃yarãrẽ dorerogue mʉsã merã maama igui dekore iirígʉkoa, ãrĩyupʉ Jesús ĩgʉ̃ buerãrẽ.

26 Pʉrʉ Marĩpʉre bayapeo odo, Olivos wãĩkʉri buúrugue waakõãñurã doja.

27 Irogue Jesús ĩgʉ̃sãrẽ ãrĩyupʉ: —Mʉsã ããrĩpererã gũñaturaro marĩrõ yʉre béowãgãpereakõãrãkoa. Mʉsã irasiriburire Marĩpʉya werenírĩ gojadea pũgue ãsũ ãrĩ gojasũdero ããrĩbʉ́: Yʉ oveja koregʉre wẽjẽmakʉ̃ irigʉkoa. Irasirimakʉ̃, ĩgʉ̃yarã oveja ũmawasiriakõãrãkuma, ãrĩ gojasũdero ããrĩbʉ́.

28 Yʉ boadigue masãdero pʉrʉ, mʉsã dupuyuro Galileague waadupuyugʉkoa, ãrĩyupʉ.

29 Pedro gapʉ Jesúre ãrĩyupʉ: —Ĩgʉ̃sã ããrĩpererã mʉrẽ béowãgãkerepʉrʉ, yʉ gapʉ mʉrẽ neõ béowãgãbirikoa, ãrĩyupʉ.

30 Jesús ĩgʉ̃rẽ yʉjʉyupʉ: —Mʉrẽ diayeta werea. Dapagã ñami ãgãbo pea wereburi dupuyuro mʉ yʉre masĩkeregʉ ʉrea gajerãrẽ: “Masĩbea”, ãrĩgatogʉkoa, ãrĩyupʉ.

31 Pedro ĩgʉ̃rẽ ãrĩyupʉ: —Yʉ mʉ merã boabu ããrĩkeregʉ: “Masĩbea”, ãrĩgatobirikoa, ãrĩyupʉ. Ããrĩpererã ĩgʉ̃ buerã Pedro ãrĩrõsũ dita ãrĩñurã.

32 Pʉrʉ Getsemaní wãĩkʉrogue ejañurã. Irogue Jesús ĩgʉ̃ buerãrẽ: —Õõta doaka mʉsã dapa! Marĩpʉre sẽrẽgʉ̃ waagʉ́ yáa, ãrĩyupʉ.

33 Irasũ ãrĩ odo, Pedro, Santiago, Juãrẽ siiuwãgãyupʉ. Ĩgʉ̃ bʉro gũñarikʉ, bʉjawereyupʉ.

34 Ĩgʉ̃sãrẽ ãrĩyupʉ: —Bʉro bʉjawereri merã kõmoma goero péñakoa. Kãrĩmerãta õõ doa yúka! ãrĩyupʉ.

35 Irasũ ãrĩ odo, yoaweyaro waanemo, yebague moomejãja, Marĩpʉre ãsũ ãrĩ sẽrẽyupʉ: —Aʉ, ããrĩpererire irimasĩa mʉ. I yʉ ñerõ tariburire taudʉagʉ tauka! Yʉ irasũ ãrĩkerepʉrʉ, yʉ gããmerõsũ iribirikõãka! Mʉ gããmerõsũ gapʉ yʉre waaburo, ãrĩyupʉ.

37 Pʉrʉ ĩgʉ̃sã pʉrogue ejagʉ, ĩgʉ̃sã kãrĩrãrẽ bokajayupʉ. Pedrore ãrĩyupʉ: —Simón, ¿kãrĩgʉ̃ yári? ¿Nasirigʉ su horanogora yʉre kãrĩbita yúmasĩberi?

38 Kãrĩmerãta! Marĩpʉre sẽrẽka, wãtĩ ãrĩmesãrĩrẽ iribokoa, ãrĩrã! Mʉsã gũñarĩ merã õãrĩrẽ iridʉadáa. Irire iridʉakererã, bokatĩũbea, ãrĩyupʉ.

39 Irasũ ãrĩ odo, Marĩpʉre ĩgʉ̃ sẽrẽaderosũta dupaturi sẽrẽgʉ̃ waayupʉ doja.

40 Dupaturi ĩgʉ̃sã pʉro ejagʉ, kãrĩrãrẽta bokajayupʉ doja. Ĩgʉ̃sãrẽ wʉja pũrĩtariyuro. Irasirirã, naásũ ãrĩ yʉjʉmasĩbiriñurã.

41 Ʉreagora kãrĩrãrẽ bokajagʉ, Jesús ĩgʉ̃sãrẽ ãrĩyupʉ: —Siuñajã, kãrĩka pama! Iropãta ejáa. Yʉre ããrĩpererã tĩ́gʉ̃rẽ ñerãguere wiari hora ejasiáa.

42 Wãgãnʉgãka! Náka, waarã́! Yʉre wẽjẽdʉarãguere yʉre ĩmubu aarisiami, ãrĩyupʉ Jesús.

43 Ĩgʉ̃ irasũ ãrĩ wereripoe Judas, Jesús buerã pe mojõma pere su gubu peru pẽrẽbejarã watopemʉ ããrãdi ejayupʉ. Wárã masaka sareri majĩrĩ, yukʉ dʉkari opanerã Jesús pʉrore ĩgʉ̃ merã ejañurã. Ĩgʉ̃sã paía oparã, Moisés gojadeare buerimasã, judío masaka mʉrã iriuanerã ããrĩñurã.

44 Ĩgʉ̃sã Jesús pʉro ejaburi dupuyuro Judas ĩgʉ̃sãrẽ ãsũ ãrĩ weredi ããrĩmí: “Yʉ ĩgʉ̃ya wayupãrãrẽ mimigʉ̃ta ããrĩgʉkumi. Ĩgʉ̃rẽ ñeã, õãrõ sia, ãĩaka!” ãrĩdi ããrĩmí.

45 Judas, Jesús pʉro ejagʉta: “Gʉare buegʉ”, ãrĩ, ĩgʉ̃ya wayupãrãrẽ mimiyupʉ.

46 Ĩgʉ̃ mimimakʉ̃ ĩãrã, Judas merã aaranerã Jesúre turaro merã ñeãwãgãñurã.

47 Sugʉ Jesús buegʉ gapʉ paía opʉre moãboegʉre sareri majĩ merã ĩgʉ̃ya gãmipũrẽ dititá dijukõãyupʉ.

48 Jesús gapʉ ĩgʉ̃sãrẽ ãrĩyupʉ: —¿Nasirirã sareri majĩrĩ merã, yukʉ dʉkari merã sugʉ yajarimasʉ̃rẽ ñeãrã aarirã́ irirosũ yʉre ñeãrã aaríri?

49 Ʉ̃mʉrikʉ Marĩpʉya wiigue mʉsã watopegue buebʉ. Iroguere mʉsã yʉre neõ ñeãbiribʉ. Mʉsã irasiriri Marĩpʉya werenírĩ gojadea pũgue gojaderosũta waaró yáa yʉre, ãrĩyupʉ Jesús.

50 Jesúre ñeãmakʉ̃ ĩãrã, ããrĩpererã ĩgʉ̃ buerã sugʉreta ũmaweonúwãgãkõãñurã.

51 Sugʉ maamʉ ĩgʉ̃ õmasiariñe merã dita Jesúre tʉyayupʉ. Ĩgʉ̃dere ñeãkõãñurã.

52 Ĩgʉ̃sã ĩgʉ̃rẽ ñeãmakʉ̃, ĩgʉ̃ õmasiariñerẽ meépí, surí marĩgʉ̃ ũmaduriwãgãkõãyupʉ.

53 Pʉrʉ Jesúre paía opʉ pʉrogue ãĩjañurã. Iroguere paía oparã, Moisés gojadeare buerimasã, judío masaka mʉrã ããrĩpererã nerẽñurã.

54 Pedro gapʉ yoaweyaro Jesúre tʉyañajãa, paía opʉya wii disipʉro ñajãrõma yebague eja, Marĩpʉya wiire korerã surara merã peame tʉro sũma doaníyupʉ.

55 Paía oparã, judío masaka mʉrã, ããrĩpererã irogue nerẽanerã Jesúre ãrĩgatori merã weresãmurãrẽ ãmarã́ iriñurã ĩgʉ̃rẽ wẽjẽmurã. Irasirikererã, bokabiriñurã.

56 Wárã gajerã ãrĩgatori merã Jesúre weresãkerepʉrʉ, keoro ejabiriyuro.

57 Gajerãde wãgãnʉgãja, ãrĩgatori merã ãsũ ãrĩ weresãñurã:

58 —Gʉa, ĩgʉ̃ ãsũ ãrĩmakʉ̃ pébʉ: “Marĩpʉya wii masaka iridea wiire béokõãgʉra. Pʉrʉ ʉrenʉ waaró merã gaji wii, masaka iribiri wiire irigʉra”, ãrĩmi, ãrĩñurã.

59 Ĩgʉ̃sã irasũ ãrĩrĩde keoro ejabiriyuro.

60 Irasirigʉ paía opʉ ĩgʉ̃sã watopegue wãgãnʉgãja, Jesúre sẽrẽñayupʉ: —¿Ĩgʉ̃sãrẽ yʉjʉberi mʉ? ¿Nasirirã mʉrẽ irasũ ãrĩ weresãrĩ? ãrĩyupʉ.

61 Jesús gapʉ yʉjʉbiriyupʉ. Ĩgʉ̃ yʉjʉbirimakʉ̃ ĩã, paía opʉ dupaturi sẽrẽñayupʉ doja: —¿Mʉ Marĩpʉ õãtarigʉ magʉ̃ Cristota ããrĩ́rĩ?

62 Jesús ĩgʉ̃rẽ ãrĩyupʉ: —Yʉ ĩgʉ̃ta ããrã. Yʉ ããrĩpererã tĩ́gʉ̃rẽ Yʉpʉ turagʉ diaye gapʉ doamakʉ̃ ĩãrãkoa. Ʉ̃mʉgasima mikãyebori weka yʉ aarimakʉ̃dere ĩãrãkoa, ãrĩyupʉ Jesús.

63 Ĩgʉ̃ irasũ ãrĩmakʉ̃ pégʉ, paía opʉ ĩgʉ̃ guarire ĩmugʉ̃, ĩgʉ̃ya surírore tʉ̃ãyegue, ãsũ ãrĩyupʉ: —¿Nasirimurã gajerã ĩgʉ̃rẽ weresãrĩrẽ pénemobokuri marĩ?

64 Mʉsã, ĩgʉ̃ basita Marĩpʉre ñerõ ãrĩrĩrẽ pésiáa. ¿Naásũ gũñarĩ? ãrĩyupʉ. Ĩgʉ̃ irasũ ãrĩmakʉ̃ pérã, ããrĩpererã ãsũ ãrĩñurã: —Marĩpʉre ĩgʉ̃ ñerõ ãrĩrĩ waja boaburo, ãrĩñurã.

65 Irasirirã surãyeri Jesúre síku eotú, suríro gasiro merã ĩgʉ̃ya koyere siabiato, ĩgʉ̃rẽ pá: —“¿Noã mʉrẽ pári?” ãrĩbokaka! ãrĩñurã. Marĩpʉya wiire korerã Jesúre ãĩa, ĩgʉ̃ya diapure bʉro pánañurã.

66 Pedro gapʉ paía opʉya wii disipʉro ñajãrõma yebague doaníyupʉ. Iro ĩgʉ̃ doaripoe sugo nomeõ paía opʉre moãboego ejayupo.

67 Ĩgʉ̃ peame tʉro sũma doanímakʉ̃ ĩãgõ, ĩgʉ̃rẽ ãsũ ãrĩyupo: —Mʉde Jesús Nazaretmʉ merã ããrĩdita ããrã, ãrĩyupo.

68 Pedro ãrĩgatori merã ãsũ ãrĩ yʉjʉyupʉ igore: —Ĩgʉ̃rẽ masĩbea. Mʉ irasũ ãrĩrĩrẽ pémasĩbirikoa yʉ, ãrĩyupʉ. Irasũ ãrĩ, iri wii tʉroma sãrĩrõ disipʉrogue wiriaripoeta ãgãbo wereyupʉ.

69 Moãboego Pedrore dupaturi ĩã, iro ããrĩrã́rẽ ãrĩyupo doja: —Ĩĩ, Jesús merãmʉta ããrĩ́mi, ãrĩyupo.

70 Pedro dupaturi igore ãrĩgatoyupʉ doja: —Ããrĩbea yʉ, ãrĩyupʉ. Mérõgã pʉrʉta iro ããrĩrã́ Pedrore ãrĩñurã doja: —Mʉ diayeta Jesús buerã merãmʉta ããrã. Mʉ Galileamʉta ããrã. Pémasĩrõta ĩgʉ̃sã irirosũ werenía, ãrĩñurã.

71 Ĩgʉ̃sã irasũ ãrĩmakʉ̃, Pedro ãrĩyupʉ: —Marĩpʉ péuro diayeta werea. Yʉ mʉsãrẽ diaye werebirimakʉ̃, Marĩpʉ yʉre wajamoãburo. Yʉ mʉsã werenígʉ̃rẽ masĩbea, ãrĩyupʉ.

72 Ĩgʉ̃ irasũ ãrĩripoeta dupaturi ãgãbo wereyupʉ. Pedro, ãgãbo weremakʉ̃ pégʉ, Jesús ĩgʉ̃rẽ: “Ãgãbo pea wereburo dupuyuro mʉ yʉre masĩkeregʉ, ʉrea: ‘Masĩbea’, ãrĩgatogʉkoa”, ãrãdeare gũñaboka, bʉro oreyupʉ.