Acts 19 in Siriano

1 Apolos Corintogue ããrĩripoe Pablo gapʉ ʉ̃tãyuku watopegue taria, Efesogue eja, wárã Jesúre bʉremurãrẽ bokajayupʉ.

2 Bokaja, ĩgʉ̃sãrẽ sẽrẽñayupʉ: —¿Mʉsã Jesúre bʉremurã, Õãgʉ̃ deyomarĩgʉ̃rẽ bokatĩrĩñeãrĩ? ãrĩyupʉ. Ĩgʉ̃rẽ yʉjʉñurã: —“Õãgʉ̃ deyomarĩgʉ̃ ããrĩ́mi”, ãrĩmakʉ̃, neõ pébiribʉ gʉa.

3 Pablo ĩgʉ̃sãrẽ sẽrẽñayupʉ doja: —¿Noãya buerire pédero pʉrʉ, deko merã wãĩyeri mʉsãrẽ? ãrĩyupʉ. Ĩgʉ̃sã gapʉ yʉjʉñurã: —Juãya buerire gʉa pédero pʉrʉ, gʉare wãĩyema, ãrĩñurã.

4 Pablo ãsũ ãrĩyupʉ doja: —Juan masakare ĩgʉ̃sã ñerĩ irideare bʉjawere, gũñarĩrẽ gorawayurãrẽ wãĩyedi ããrĩmí. Irasũ wãĩyekeregʉ: “Yʉ pʉrʉ aaribure bʉremuka!” ãrĩ buedi ããrĩmí. Irasũ ãrĩgʉ̃: “Jesúre Marĩpʉ iriudire bʉremuka mʉsã!” ãrĩgʉ̃ iridi ããrĩmí, ãrĩyupʉ Pablo.

5 Ĩgʉ̃ irasũ ãrĩmakʉ̃ pérã, marĩ Opʉ Jesús wãĩ merã wãĩyesũñurã ĩgʉ̃rẽ bʉremurĩrẽ ĩmurã.

6 Pʉrʉ Pablo ĩgʉ̃sãya dipu weka ĩgʉ̃ya mojõrĩ merã ñapeomakʉ̃, Õãgʉ̃ deyomarĩgʉ̃ dijijayupʉ ĩgʉ̃sãrẽ. Ĩgʉ̃ dijijamakʉ̃, gaji masã ya werenírĩ merã ĩgʉ̃sã werenímasĩbirideare wereníñurã. Marĩpʉ ĩgʉ̃sãrẽ weredorerire wereñurã.

7 Ĩgʉ̃sã ããrĩpererã pe mojõma pere su gubu peru pẽrẽbejarãgora ããrĩñurã.

8 Pablo iri makãguere ʉrerã abe ããrĩgʉ̃́, judío masaka nerẽrĩ wiigue ñajãa, güiro marĩrõ Marĩpʉ marĩ Opʉ ããrĩrĩ́ kerere masakare werenayupʉ. Irire gũñaturari merã weremakʉ̃ pérã: “I diayeta ããrã”, ãrĩñurã.

9 Gajirã gapʉ Marĩpʉyare pédʉamerã, ĩgʉ̃ wererire bʉremubiriñurã. Irasirirã masaka péurogue marĩ Opʉya bueri: “Ñegoráa”, ãrĩ wereñurã. Ĩgʉ̃sã irasũ ãrĩmakʉ̃ pégʉ, Pablo gapʉ Jesúre bʉremurãrẽ siiu wiria, Tiranno wãĩkʉgʉya bueri wiigue waayupʉ. Iroguere ʉ̃mʉrikʉ masakare buenayupʉ.

10 Pe bojorigora bueyupʉ ĩgʉ̃sãrẽ iri wiiguere. Ĩgʉ̃ irasũ buemakʉ̃, ããrĩpererã Asia nikũ marã judío masaka, judío masaka ããrĩmerãde marĩ Opʉyare pépereakõãñurã.

11 Pablo iri makãgue ããrĩmakʉ̃, Marĩpʉ ĩgʉ̃ turari merã ĩgʉ̃rẽ wári iri ĩmurĩrẽ irimakʉ̃ iriyupʉ.

12 Irasirimakʉ̃ ĩãrã, masaka surí gasiri, Pabloya dʉpʉ pẽrẽadea gasirire pũrĩrikʉrã pʉro ãĩãnañurã. Ĩgʉ̃sã ãĩãmakʉ̃, pũrĩrikʉrã iri gasirire moãña, tarinañurã. Wãtẽa ñajãsũnerãde irire moãña, wirisũnañurã.

13 Iripoere gajirã judío masaka wãtẽãrẽ béowiugorenarã iriñurã. Ĩgʉ̃sã Esceva wãĩkʉgʉ pũrã su mojõma pere gaji mojõ peru pẽrẽbejãrãgora ããrĩñurã. Esceva paía opʉ ããrĩyupʉ. Ĩgʉ̃ pũrã Pablo irirosũta marĩ Opʉ Jesús wãĩ merã wãtẽãrẽ béowiudʉarã, ãsũ ãrĩñurã: —Jesús, Pablo weredi wãĩ merã dorea mʉsãrẽ. Wirika mʉsã ñajãdire! ãrĩ béowiuadiñurã.

15 Ĩgʉ̃sã irasũ ãrĩkeremakʉ̃, wãtĩ masakʉguere ñajãdi ãsũ ãrĩyupʉ: —Jesúre, Pablore masĩa. Mʉsã gapʉre masĩbea. ¿Niísãno ããrĩ́rĩ mʉsã? ãrĩyupʉ.

16 Ĩgʉ̃ irasũ ãrĩmakʉ̃ta, wãtĩ ñajãsũdi gapʉ pari meébeja, bʉro turaro merã ĩgʉ̃sã ããrĩpererãrẽ ñeã, tarinʉgãyupʉ. Ĩgʉ̃sãrẽ pá, kãmitú, ĩgʉ̃sãya suríre yeguepeokõãyupʉ. Irasirirã surí marĩrã, kãmikʉrãgue ũmawiriañurã.

17 Ĩgʉ̃sã irasũ waadea kerere pérã, ããrĩpererã Efeso marã, judío masaka, judío masaka ããrĩmerãde pégʉka, bʉro güiñurã. Irasirirã marĩ Opʉ Jesús wãĩrẽ õãrõ goepeyari merã bʉremuñurã pama.

18 Irasirirã wárã dupiyuro Jesúre bʉremunʉgãnerã gapʉ ĩgʉ̃sã ñerõ irideare masaka péurogue weretarirã ejañurã.

19 Ĩgʉ̃sã merã wárã yéa ããrĩrã́ ããrĩñurã. Irasirirã ĩgʉ̃sã bayirima gojadea papera turirire irogue ãĩa, masaka ĩũrõ irire soebéokõãñurã. Ããrĩpereri iri wajakʉdeare ĩgʉ̃sã keoñamakʉ̃, cincuenta mil niyeru koeri wajakʉadiyuro.

20 Ĩgʉ̃sã irasirimakʉ̃ ĩãdero pʉrʉ, ʉ̃mʉrikʉ wárã masaka Marĩpʉya kerere pérã, ĩgʉ̃ turari merã Jesúre bʉremunʉgãñurã.

21 Irasũ waadero pʉrʉ, Pablo ãsũ ãrĩ gũñayupʉ: “Macedonia nikũ waapʉrori, iri nikũrẽ taria, Acaya nikũdere taria, Jerusalẽ́gue waagʉra. Iro merãta Romarẽ ĩãgʉ̃ waagʉra”, ãrĩ gũñayupʉ.

22 Irasirigʉ ĩgʉ̃ waaburi dupiyuro pẽrã ĩgʉ̃rẽ iritamurãrẽ Erasto, Timoteore iriuyupʉ Macedoniague. Pablo gapʉ sugʉta dujayupʉ dapa Asiaguere.

23 Pablo Efesogue ããrĩripoe gajirã iro marã bʉro werenírĩ merã ĩgʉ̃rẽ ĩãturiñurã, masaka wárã Jesúre bʉremumakʉ̃ ĩãrã.

24 Sugʉ plata wãĩkʉri kõme merã moãrĩmasʉ̃ Demetrio wãĩkʉgʉ Pablore ĩãturiwãgũyupʉ. Ĩgʉ̃ plata merã iro marã bʉremugõ Artemisa wãĩkʉgo bʉremurĩ keori wiirigãrẽ weanayupʉ. Ĩgʉ̃, gajirã moãrã merã ĩgʉ̃sã weadeare masakare duarã, wáro wajatanañurã.

25 Irasirigʉ Demetrio ĩgʉ̃ merã moãrãrẽ, gajirã ĩgʉ̃ irirosũ plata moãrãrẽ siiu neeõ, ãsũ ãrĩyupʉ: —Yʉ merãmarã, õãrõ péka! Irire masĩa mʉsã. Marĩ weadeare duari merã wáro wajata, õãrõ ããrĩkõãa.

26 Pablo buedeadere masĩa. Ãsũ ãrĩ buegorenami: “Masaka bʉremurã keori weadea, turari oparã irirosũ ããrĩbea. Ʉ̃mʉgasigue marã Opʉ irirosũ neõ ããrĩbea, keori weadea ããrã”, ãrĩ buemi. Irire pérã, wárã masaka õõ marã, ããrĩperero Asia marãde ĩgʉ̃ buedeare: “Diayeta ããrã”, ãrĩ gũñama.

27 I marĩrẽ bʉro goea. Marĩya moãrĩ wajamarĩãkõãburo yáa. Marĩ bʉremugõ Artemisaya wiide ubu ããrĩrĩ́ wii dujakõãrokoa. Dapagueta ããrĩperero Asia marã bʉremuadima igore. Masaka Pablo wererire bʉremurã sõõ gapʉ merã igore bʉremunemobirikuma pama, ãrĩyupʉ Demetrio ĩgʉ̃sãrẽ.

28 Ĩgʉ̃ irasũ ãrĩmakʉ̃ pérã, bʉro guari merã: —Artemisa, Efeso marã bʉremugõ turago ããrĩ́mo, ãrĩ gaguinípʉroriñurã.

29 Ĩgʉ̃sã gaguinímakʉ̃, gajirã wárã Efeso marã: “¿Naásũ waari?” ãrĩ pémasĩbirikererã, ĩgʉ̃sãde gaguinípereakõãñurã. Irasũ gaguinírãta Gayore, Aristarcore ñeã, iri makã marã nerẽrõgue ĩgʉ̃sãrẽ tʉ̃ãwãgãñurã. Gayo, Aristarco Macedonia marã, Pablore wapikʉwãgãnerã ããrĩñurã.

30 Ĩgʉ̃sãrẽ ñeãmakʉ̃ ĩãgʉ̃, Pablo gapʉ masaka wárã watopegue ĩgʉ̃sãrẽ weregʉ waadʉadiyupʉ. Jesúre bʉremurã gapʉ waadorebiriñurã.

31 Gajirã iri nikũ marã oparãde, Pablo merãmarã ĩgʉ̃rẽ: “Gʉa mʉrẽ dorea: ‘Ĩgʉ̃sã nerẽrõgue waabirikõãka!’” ãrĩ kere iriuñurã.

32 Irogue nerẽanerã bʉro gaguinírã iriñurã dapa. “¿Nasirirã marĩ õõgue nerẽrĩ?” ãrĩmasĩmerã ĩgʉ̃sã gããmerõ gaguinímirẽkõãñurã.

33 Irasirirã judío masaka ĩgʉ̃sãyagʉre Alejandro wãĩkʉgʉre gaguinírã ĩũrõgue túmeénúñurã ĩgʉ̃sãrẽ weredorerã. Irasirigʉ ĩgʉ̃ gapʉ ĩgʉ̃ya mojõ merã irikeo: “Iropata gaguiníka, toeaka!” ãrĩdʉadiyupʉ. “Gʉa judío masaka ñerõ iribea”, ãrĩ weredʉadiyupʉ.

34 Ĩgʉ̃ judío masakʉ ããrĩrĩ́rẽ ĩãmasĩrã, ããrĩpererã suro merã pe hora gaguiníñurã: —Artemisa, Efeso marã bʉremugõ turago ããrĩ́mo, ãrĩ gaguiníñurã.

35 Ĩgʉ̃sã bʉro gaguinímakʉ̃ ĩãgʉ̃, sugʉ iri makã marã oparãrẽ iritamugʉ̃ masakare toedore, ãsũ ãrĩyupʉ: —Mʉsã, Efeso marã õãrõ péka! Artemisa, marĩ bʉremugõ turago ããrĩ́mo. Igore bʉremurĩ wiire, igo keori ʉ̃mʉgasigue dijarideadere korerã ããrã marĩ. Irire ããrĩperero marã õãrõ masĩma.

36 “I diaye ããrĩbea”, ãrĩmasĩbema. Irasirirã iropata gaguiníka, toeaka! Gaguinínemobirikõãka pama! Diaye gũñaka mʉsãde! Noó gããmerõ pémasĩrĩ marĩrõ gajinorẽ iribirikõãka!

37 Ĩĩsã mʉsã ñeãnerã marĩ bʉremurĩ wiirimarẽ neõ yajabirama. Marĩ bʉremugõrẽ ñerõ neõ ãrĩ wereníbirama. Ĩgʉ̃sã ñerõ iribirikeremakʉ̃, ĩgʉ̃sãrẽ ñeã, õõgue ãĩriayo.

38 Demetrio, ĩgʉ̃ merã moãrã ĩgʉ̃sãrẽ weresãdʉarã, weresãrĩrẽ beyerimasã pʉrogue waaburo. Irogue i nikũ marã oparã ĩũrõgue ĩgʉ̃sãrẽ weresãdeare ãmumasĩma.

39 Oparã i makã marãrẽ siiu neeõmakʉ̃ ĩãrã, gajino sẽrẽdʉarã, werenírã aarika!

40 Dapagã mʉsã guari merã gaguiníadea kerere marĩ oparã pérã: “Marĩrẽ tarinʉgãdʉarã yáma”, ãrĩ weresãbukuma. Irasirirã marĩ bʉro gaguiníadea waja marĩrẽ weresãmakʉ̃ neõ yʉjʉmasĩbiribukoa, ãrĩyupʉ oparãrẽ iritamugʉ̃ ĩgʉ̃sãrẽ.

41 Irire were odo: “Iropata ããrã. Waaka mʉsãya wiirigue!” ãrĩyupʉ.